STEM izglītība – aizmirsti! Mums vajag TED izglītību!
STEM izglītība / STEAM izglītība / TED izglītība skaidrojums:
STEM – Science, Technology, Engineering, Maths
STEAM – Science, Technology, Engineering, Arts, Maths
TED – Technology, Entertainment, Design
STEM izglītība – Eiropas tehnisko prasmju plaisa
Viscaur Eiropai, pilsētas cīnās ar tehnisko prasmju (STEM izglītība) un talantu trūkumu.
Daži prognozē, ka starp 2016. un 2025. gadu, tehnoloģiju nozarē būs aptuveni 7 miljoni darba vietu piedāvājumu.
Kamēr pieprasījums pēc cilvēkiem ar tehnisku izglītību turpina pieaugt, cilvēku skaits, kas izvēlas turpināt tehnisku izglītību, turpina mazināties. Uz doto brīdi nozares kopaina STEM tehniķiem ir diezgan slikta.
Šīs situācijas iemesli ir grūti skaidrojami, un tos nav iespējams atrisināt ar vienas organizācijas palīdzību. Lai kur neskatītos Eiropas robežās, ir atrodami pārliecinoši pierādījumi par tirgus nepilnībām:
- Piedāvājuma pusē: arvien mazāk cilvēku redz tehniskās karjeras iespējas kā pievilcīgas un pārliecinošas;
- Piedāvājuma un pieprasījuma savstarpējā sakarībā: daudzi pasniedzēji atzīst, ka nejūtas pietiekami kvalificēti, lai mācītu tehniskās prasmes, nejūtas pārliecināti savā izpratnē par tehniskās nozares karjeras iespejām, lai arī, daudzas dalībvalstis ir atzinušas, ka tā ir problēma, kurai ir nepieciešams risinājums, kā arī
- Pieprasījuma pusē: ir noskaidrots, ka tikai 14% mazo un vidējo uzņēmumu izmanto internetu, lai pārdotu savu produkciju un pakalpojumus, un mazāk par 2% Eiropas uzņēmumu šobrīd aktīvi izmanto attīstīto digitālo tehnoloģiju vilni, kā, piemēram, mobilās komunikācijas, sociālos tīklus, mākoni, lielo datu analītiku un “lietu” internetu.
Daudzām no Eiropas Savienības pilsetām, kas cenšas stimulēt un uzlabot savu produktivitāti, nepieciešams izstrādāt integrētus plānus un stratēģijas, lai risinātu šīs problēmas – pievēršoties kvalificēta darbaspēka pieejamībai, stiprinot struktūras, kas atbalsta prasmes, biznesu un inovācijas, un mainot pilsētu rūpnieciskās bāzes, ar mērķi radīt augstas pievienotās vērtības uzņēmumus un darbavietas.
Tajā pašā laikā, šīm stratēģijām un plāniem ir nepieciešams saskaņot dažus konkurējošus saspīlējumus, kas atbalsta sabiedrības mainīgos demogrāfiskos modeļus un uzskatu sistēmas, lai pilnībā realizētu dažas jauno tehnoloģiju piedāvatās iespējas/izaicinājumus.
Ir arī saprotams, ka:
- STEM izglītībai (Zinātne, Tehnoloģijas, Inženierija un Matemātika) piemīt tēla problēmas: daudzi jauni cilvēki, kas nav bijuši pakļauti STEM izglītības idejām ar savu vecāku, radinieku vai draugu starpniecību, joprojām varētu pieturēties pie novecojošiem uzskatiem par STEM izglītības karjeras iespējām, un
- STEAM izglītība (Zinātne, Tehnoloģijas, Inženierija, Māksla un Matemātika) nav līdz galam izprasta: Kamēr šī frāze tiek izmantota jau labu laiku, daudzi cilvēki vārdu “māksla” šajā frāzē ir interpretējuši un aizstājuši to ar vārdu “radošums”.
Kaut arī ieguldījumi radošajā un kultūras nozarēs, kas ir nozīmīgs ieguldījums, kas būtu jāveic daudzām pilsētām – it īpaši, ja pilsētas vēlas radīt dinamisku nakts dzīves ekonomiku, kas pilsētai būtu nepieciešama, lai turpinātu piesaistīt radošus cilvēkus – pastāv uzskats, ka A – Art (Māksla) vārdā STEAM īstenībā atbild par (lietotāju orientētu) dizainu, vairāk nekā radošās un kultūras nozarēs.
Kādēļ “Dizaina Domāšana” is svarīga tehnoloģiju iedvesmas darba kārtībā?
No digitālās perspektīvas kļūst skaidrs, ka ir iespējams atrisināt dažus no lielākajiem sociālajiem un tehnoloģiju izaicinājumiem, ja digitālie uzņēmumi kritiski apdomās cilvēku kontekstu, kurā viņu tehnoloģijas tiek pielietotas, kas īstenībā mazāk atbild par radošumu, kā esamību, bet vairāk par “dizaina domāšanas” efektīvu integrāciju tehnoloģiju attīstības procesā.
Tādējādi, piešķirot lielāku nozīmi un uzticamību tādām nozares prasmēm un profesijām, kā lietotāja saskarnes (UI), lietotāja pieredze (UX) pakalpojumu dizainu.
Pārmērīgs uzsvars uz tehniskākiem STEAM saistītiem prasmju riskiem, radot cilvēku loku ar padziļinātām tehniskām zināšanām, bet ar nepietiekamām spējām tās pielietot. Iespējams, tieši tādēļ daži no augstākajiem bezdarba līmeņiem Eiropas valstīs ir tieši starp Datorzinātņu absolventiem, neraugoties uz milzīgu prasmju un talantu trūkumu, par ko ziņo tehnoloģiju un digitālo uzņēmumu darbadevēji.
Kā ar uzņēmējdarbību?
Jāņem vērā, ka ir arī cita būtiska sastāvdaļa tehnoloģiju iedvesmas programmā, kura nav iesaistīta STEM vai STEAM saīsinājumā, proti, uzņēmējdarbība.
Uzņēmējdarbība ir svarīga vairāku iemeslu dēļ:
- Pirmkārt, arvien vairāk jaunu cilvēku uzņēmējdarbību redz kā vēlamu nākotnes karjeru, iedvesmoti no daudzu veiksmīgu paraugu “radošajā” tehnoloģiju uzņēmējdarbībā ikdienas.
- Otrkārt, ja pilsētas vēlas attīstīt arvien vairāk cilvēku ar spēju izdzīvot un attīstīt tehniskās prasmes biznesa nozarē, tām arī jāattīstā nākamās paaudzes augstas izaugsmes digitālā uzņēmējdarbība, kas palīdzēs veiksmīgi attīstīt 9 vietējos darbaspēkus, kuru attīstība nepieciešama vietējā ekonomiskā labuma gūšanai (nevis vērot, kā vietējie darbinieki izvēlas darbu ārzemēs dinamiskākos un uz nākotni orientētos uzņēmumos).
Nepieciešamība integrēt tehnoloģijas, uzņēmējdarbības un dizaina domāšanu prasmju sistēmā
Kā pieņemts raksta nosaukumā, iespējams, pilsētām būtu nepieciešams pievērsties TED (Tehnoloģijas, Uzņēmējdarbība un Dizaina domāšana) integrācijai, ja tās vēlas piesaistīt vairāk cilvēku digitālās izglītības nozarēs.
Kā tālajā 2012. gadā Guardian Newspaper paredzēja:
Guardian Newspaper
Mets Britans
Ko pilsētas varētu darīt, lai uzlabotu šo programmu integrāciju?
Ja vēlaties uzlabot TED veida programmu ietekmi:
- Apdomājiet, ko Jūsu pilsēta dara, lai vecinātu interesi pilsētas iedzīvotājiem par Tehnoloģijas, Uzņēmējdarbību un Dizainu – lai pareizi izprastu situāciju. Īpašu uzmanību pievēršot šīs sistēmas pamatiem – ko Jūs darāt, lai iedvesmotu jauniešus pievērsties TED nozares izglītībai, un vai Jūsu izvēlētais pieejas ir pietiekami laicīgas viņu izpratnei;
- Izpētiet, vai dizaina domāšanas pieejas piemērošana varētu līdzēt attīstīt aktivitāšu pievilcību. Apskatiet Edutopias bloga rakstu par Dizaina Domāšanu skolā (Design Thinking in Schools), kura autore ir Eimija Erina Boroveja (Amy Erin Borovoy). Mēģiniet lejupielādēt Dizaina Domāšānas rīkus pasniedzējiem, kuru varēsiet atrast Dizaina Domāšanas pasniedzēju mājaslapā, un apskatiet Lauras Benetas (Laura Bennet) izstrādāto pieeju Urbact Tehnoloģiju pilsētas projekta (Urbact Tech City Project) ietvaros, ar mērķi ieinteresēt vidusskolas skolēnus ar tehnoloģijām saistītos semināros.
- Izpētiet potenciāli iesaistītos uzņēmējus, pasniedzējus un izglītības vadītājus sadarbības aktivitāšu nodrošināšanā. Izpētiet video, kuru atradīsiet Eiropas Komisijas mājaslapā par Eiropas skolām, kuras cenšas iesaistīt izglītības partnerus un sponsorus izglītības programmās. Izlasiet Edutopias bloga rakstu par 5 soļiem labākām skolām/kopienu sadarbībai.
- Izpētiet iespējamo tehnoloģiju iesaisti mācību procesā, lai ieinterešētu vairāk jauniešu tehnoloģiju nozarē. Apskatiet iEarn (Starptautisko izglītības un resursu tīklu), kas ir bezpeļņas organizācija, kuru radījušas vairāk par 20 000 skolām un jauniešu organizācijām 115 valstīs. iEarn mudina pasniedzējus un jauniešus sadarboties un izmantot internetu un citas jaunās komunikācijas tehnoloģijas.
- Izpētīt iespēju organizēt tehnoloģiju festivālus, kas apvienotu tradicionālos hakatonus (pasākumi, kuri ilgst vairakas dienas) ar pakalpojumu izmantošanu un uzņēmumu attīstības programmām ar mērķi stiprināt saikni starp cilvēkiem un interešu kopienām? Kā, piemēram, Pilzenas pilsēta ie 2015.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta, kurā norisinājās Dizaina Domāšanas Festivāls (Design Thinking Festival) , kura mērķis bija integrēt dizaina pieejas biznesa vadībā un procesos, lai veicinātu digitālo inovāciju pieaugumu.
Raksta oriģinālais Avots
Piemēri arī Latvijā?
Business Academy iniciatīva un jaunā bakalaura programma tehnoloģiju uzņēmējdarbībā “Jaunuzņēmumu vadība” fokusējas tieši uz uzņēmējdarbību, tehnoloģijām, radošo domāšanu, papildus pievienojot arī emocionālo inteliģenci, kā katra indivīda personīgās izaugsmes sastāvdaļu.
Mēs ticam, ka neatkarīgi no studiju virziena, ir nepieciešams apgūt gan tehnoloģijas, gan radošu domāšanu, gan uzņēmējdarbību (uzņēmēja domāšanas veidu).
Esi uzņēmējs, izglītības iestāde, valsts iestāde, asociācija vai modernas izglīības entuziasts citā izpildījumā? Raksti mums un mēs ar lielāko prieku atbildēsim – growth@businessacademy.lv !
Izaugsmi vēlot!