Labdien!
Mani sauc Igors un es, ne tikai pats saskāros, bet arī ievēroju paziņās – mēs, jaunieši, neesam pārliecināti kur studēt pēc vidusskolas absolvēšanas…
Šķita interesanti, cik ļoti studenti nožēlo savas rīcības un lēmumus, tādēļ tapa šī rakstu sērija, kurā izskatīsim – ko tad studenti uzskata par savas dzīves kļūdām, kā tās veiksmīgāk nepieļaut un ko darīt, kad nezini, ko darīt.
Tev ir obligāti jāzina, ko mācīties
Sākoties 12. klases beidzamajam semestrim, Tu labi zini, ka martā noris svešvalodu eksāmeni, maijā un jūnijā – pārējie obligātie. Pēc tiem – izlaidums. Un viss, ar to Tavas vidusskolas gaitas noslēdzas.
Labākais ir tas, ka 91% gadījumu vidusskolnieks nezina, ko mācīties pēc absolvēšanas.
Un tas ir normāli, Tev var nesanākt un nepatikt tieši nekas vai arī, kā visbiežāk notiek, Tev sanāk viss, kas jebkad šķitis interesants, taču nekur īsti nejūti vilkmi specializēties.
Tieši tādēļ AII izstādes kā SKOLA, kas noris ik gadu, noder izvēlē – kādu mācību iestādi izvēlēties un kur studēt pēc vidusskolas beigšanas.
Mācību iestādes izvēlei jābūt "pareizai"
Cik, pēdējā laikā, esmu saskāries ar vidusskolniekiem:
- pirmkārt, ir bailes nemācīties uzreiz pēc vidusskolas, jo “es sajutīšu naudas garšu un nekad vairs neatgriezīšos pie izglītošanās”
- otrkārt, vecāku, karjeras konsultantu, tuvinieku un apkārtējo spiediens liek nojaust, ka bez “diploma” Tev darbu neatrast
- treškārt, retais būs izlasījis tik tālu, tādēļ apsveicu ar koncentrēties prasmi
- ceturtkārt, Tevī mīt neliels satraukums un bailes no nezināmā, ko līdzsvaro ziņkāre par “pieaugušo dzīvi”
- piektkārt, “nepareiza” skolas izvēle novedīs pie “zaudētiem” gadiem un neviens taču negrib kļūdīties
It īpaši vidusskolā, mums ir tik ļoti bail kļūdīties, ka mēs aizmirstam – kļūdīties ir labākais, kas ar mums var notikt.
Ko saka studenti par savām agrākajām izvēlēm?
Šībrīža bakalaura un maģistra studentiem jautāju: “Ko Tu ieteiktu sev pagātnē, absolvējot vidusskolu, pirms sāki studēt?” un atbildes sadalījās pavisam nedaudz – četros virzienos.
Pārdomā visu kārtīgi
Kas Tev sagādā prieku? Kas dara laimīgu?
Tā ir sanācis, ka lietas, kuras mums nepatīk, taču ir jādara, neapšaubāmi, disciplinē, norūda un citādi ļauj parādīt raksturu, taču tās pašas lietas liek prokrastinēt, iedzen cilvēku depresijā, izdegšanā, noved pie dažādām fiziskām un psiholoģiskām saslimšanām. Tāpēc ierosinu padomāt vairākkārt – vai Tevis veiktā izvēle ir patiesi Tava, vai tomēr tavu vecāku, karjeras konsultantu, treneru vai citu apkārtējo uzspiesta.
Tici sev un nepadodies
Mirklī, kad paša izvēle ir veikta, kad zini kāpēc esi izvēlējies noteiktu jomu attīstībai, ļoti ieteicams būtu pieturēties pie šīs domas. Mani kolēģi teiktu – uzraksti un pieliec pie sienas, dodies gulēt un celies ar domām par to, ko un kāpēc Tu dari.
Saudzē veselību
Būt studentam ir visnotaļ enerģiju un piepūli prasīgs laiks Tavā dzīvē. Tiek kombinēta atpūta, neatkarīgi no nedēļas dienas, ar studijām un neretā gadījumā arī nepilna laika darbu. Liekas raizes par vērtējumiem, sīkām detaļām un pārslodzes nogurdina. Tu taču nevēlies darīt to, kas Tevi nogurdina!
Nesteidzies uz augstskolu
Mācīties augstskolā tiek uzskatīts par nākamo loģisko soli pēc vidusskolas absolvēšanas. Tu, iespējams, zini to sajūtu, kad Tavi vienaudži zina, ko darīs, kur studēs, par ko kļūs, ko būs sasnieguši līdz nākamajam absolventu vakaram, kamēr Tavā galvā ir ne vairāk par apjukumu. Šajā gadījumā noder atcerēties – Tavā vecumā nav paredzēts zināt par ko vēlies kļūt. Daudzi studenti, atskatoties laikā, būtu vēlējušies paņemt gadu brīvu no augstskolas. Nav nekā traka pauzēs, visu vienmēr var paspēt.
Ziemeļu valstīs vidējais reflektanta vecums ir 24 gadi
Veic savu izvēli
Mēs esam cilvēki, mums patīk izzināt. Arī katrs no aptaujātajiem studentiem noteikti piekritīs, ka augstākā izglītība ir vērtīgs piedzīvojums, taču nevajag pārvērtēt steigu iestāties skolā “jo vēlāk nevarēs”.
Ja arī pieņem, ka pirmā izvēle ir kļūda, tad nemācīties augstskolā tāpat ir lētāka kļūda, nekā iestāties kaut kur iestāšanās pēc.
Mums ir svarīgi, lai Tev sanāk
Mācoties Ventspilī, Jaunuzņēmumu vadība programmā, man vēl nav bijusi ne diena, kad es negribētu būt skolā un piedzīvot mācību procesu. Taču tā nav bijis vienmēr. Pirmās studenta gaitas rezultēja tajā, ka pēc trim studiju gadiem es sapratu – mana studiju programmas izvēle bija garām.
Mūsu interesēs ir, lai esi veiksmīgs profesionālis un emocionāli izglītots speciālists sevis izvēlētā jomā.
Turpinājums sekos…
