Jā, Tu izlasīji pareizi! Neviens no mums nav slinks. Mēs, Business Academy studenti, pievēršam ļoti lielu daļu savas uzmanības, lai attīstītu savu emocionālo inteliģenci.
Spēja pareizi definēt vārdu “slinkums” mums šķiet nepieciešama katra cilvēka dzīves gaitās. Pirms ķeramies klāt pie mūsu tēmas izpētes, ieskicēsim visiem mums pazīstāmu situāciju.
Katrs skolā vai universitātē ir sastapies ar skolotāju, kuram “Beidz slinkot!” ir kā mantra, ko izmantot visās situācijās attiecībā uz visiem skolēniem. Vai tiešām šķiet, ka šāda mācīšana ir nepieciešama? Īpaši tādā jomā kā izglītība, kurā šobrīd tiek aktīvi uzsvērta uzmanība indviduālai pieejai un skolēnu daudzveidībai.
Katrs skolēns sastopas ar savām grūtībām – vai tās ir mentālās veselības problēmas, vai tie ārējie apstākļi, kā piemēram, darba un studiju apvienošana. Tas viss ietekmē gan paša skolēna labsajūtu, gan arī spēju mācīties, iesniegt laicīgi darbus un būt proaktīvām klases darbos. Taču tas viss tiek ignorēts. Tiek palielināta slodze cilvēkam, kuram, lai atrisinātu visas personīgās problēmas, trūkst pavisam nedaudz empātijas un pasniedzēju un klasesbiedru vēlme sadarboties.
Mūsu sabiedrībā joprojam pastāv stigma par mentālo veselību. Cilvēki, kuri cenšas palīdzēt sev, lai uzlabotu mentālo veselību, dzīves kvalitāti, tiek neobjektīvi kritizēti. Ja tev ir garastāvokļa maiņas, tad Tu esi manipulatīvs, ja depresija, tad noteikti Tev ir “slinkums”. Tu izmanto savu mentālo stāvokli kā atrunu. Cilvēki ar bipolaritāti vai citiām nopietnakām diagnozēm tiek uzskatīti par bīstamiem sabiedrībai, tiek dalīti grupās un apakšgrupās, diskirminēti. Nav grūti iedomāties, kā sabiedrība kopumā izturās pret tādiem cilvēkiem.
Prokrastinācija ≠ slinkums
Daudzi uzskata, ka darbu atlikšana jeb prokrastinācija ir patiesa slinkuma izpausme. Prokrastinatori arī paši sevi medz dēvēt par slinkiem, jo nav motivācijas, vēlmes kaut ko darīt, spēka, nejūt degsmi par savu darbu.
Tas noteikti ir “slinkums”, vai ne? – Tieši šajā brīdī parādas bezgalīgi daudz mītu un aizspriedumu.
Pētījuma liecina, ka prokrastinācija ir funkcionēšanas problēma, nevis slinkuma sekas.
Kad cilvēks atliek darbu uzsākšanu, tam ir tikai 2 iemesli –
- paaugstināta trauskme par nespēju pilnvertīgi izpildīt darbu (pētījumu vari izlasīt šeit);
- apmulsums un nespēja saprast pirmo veicāmo soli darba veikšanai (pētījumu vari izlasīt šeit).
NEVIS SLINKUMS. Ja uzdevums neinteresē un liekas bezjēdzīgs, cilvēks, visticamāk, neieguldīs pietiekami daudz laika un pūles, lai sasniegtu darba mērķi.
Bezgalīgs cikls
Kad bailes un apmulsums neļauj aptvert, uzsākt kādu projektu vai darbu, ir grūti saņemties, sadalīt pienākumus mazākos darbos, runa vairs nav par slinkukmu vai motivāciju.
Prokrastinatori stundām ilgi spēj sevi nodarbināt, sežot pie Word tukša dokumenta, neko citu nedarot. Pēc kārtējas “atsēdēšanas” pie datora, viņi jūt vainas sajūtu, iedzen sevi stūri, ļaujot darbu sarakstam kļūt apjomīgākam. Tas veido mūžīgu prokrastinācijas ciklu, kas tikai pieaug izmēros un apjomos. Cilvēks tajā jūtas arvien niecīgāks, parādas stress. Tas izraisa virkni citu seku gan darba vietā, gan personīgajā dzīvē.
Problēmas risinājums varētu pārsteigt.
Ja trauksme ir lielākais šķērslis, tad labākais, ko prokrastinators varētu izdarīt, ir paņemt pauzi. Jā, pauzi!
Atkāpties no darbiem, nomierini prātu un nodarbini sevi ar ko relaksējošu. Sevis noniecināšana ar vārdu “slinks”, visticamāk izraisīs prētējo reakciju un pasliktinās prokrastinācijas ciklu.
Lielākais izaicinājums katram, kurš pieķer sevi prokrastinējot, ir tieši darba sadalīšana māzākos posmos un daļās. Tādējādi veidojot secīgu virkni veicamo darbu un uzdevumu, lai spētu sasniegt gala rezultātu.
Piemēram, lai uzrakstītu kursa darbu vai jebkādu citu projektu, ir nepieciešams
- apkopot datus un informāciju par konkrētu darbu,
- izveidot struktūru projektam,
- ieplānot regulārus rakstīšanas periodus,
- katru dienu, pieturoties darba plānam, veikt nepieciešamu rakstīšanu/ apkopošanu/ izpēti.
Viss ir diez ko vienkārši, taču tas aizņem ļoti daudz mentālas enerģijas pašmotivāciju, lai spētu to darīt dienu dienā.
Skolā esam daudz dzirdējuši par šādu pieeju, taču teorijas zināšana un tās izmantošana praksē ir atšķirīgas lietas.
Lielākai daļai cilvēku ir nepieciešami ārēja spiediena apstākļi, lai spētu progresēt – vai tā ir komanda, kura vienmēr mudina, vai termiņš līdz kuram uzdevums ir jāizdara. Kad esam priekšā kādam ļoti lielam un ilgstošam projektam, mums ir nepieciešama palīdzība ar darba priotizēšanu un strukturizēšanu, sadalīšanu sīkakos uzdevumos un termiņu veidošana.
Tas ir nepieciešams, lai spētu izsekot līdzi progresam. Daudziem arī ir nepieciešami rīki, kas varētu palīdzet ar darba organizāciju, kā piemēram – uzdevumu saraksti (to-do), kalendāri, plāns, utt.
Ko mēs darām, lai novērstu prokrastināciju
Bet kā tad tikt galā ar prokrastināciju? Kā sākt rīkoties un aizmirst par darba atlikšanu uz pēdējo brīdi? Business Academy studenti ir sagatavojuši 10 zinātniksi un praksē pieradītus paņemienus –
1. Solis pa solim
Iespēja koncentrēties ir ierocis pret prokrastināciju. Tāpēc sāc ar VIENU uzdevumu un velti visu savu uzmanību, lai to pabeigtu.
Cilvēki pārāk bieži pilda vairākus pienākumus vienlaicīgi, ar domu, ka tā būs ātrāk, taču tā nav. Ja velies uzzināt vairāk, kāpēc vairāku uzdevumu veikšana veinlaicīgi nav efektiva – izlasi šo rakstu.
2. Sāc šodien! Tūlit un tagad!
Kad esi izvēlies vienu uzdevumu, nekavējoties sāc rīkoties! Tūlit un tagad! Jo vairāk Tu sev dod laiku pārdomām, jo lielāka iespējas, ka prāts izdomās neskaitāmas atrunas, kādēļ uzdevumu vajadzētu atlikt uz rītdienu.
3. Piecu minūšu maģija
Šī metode palīdz uzsākt darbu. Tas pamatā ir iespēja identificēt pirmo soli, uzdodot sev jautājumu – “Kura ir tā darbība, kas būtu veicama 5 minūšu laikā, kas ļautu man progresēt darba veikšanā tūlīt un tagad?”
Kad esi sapratis, kas ir jādara, uzliec taimeri un rīkojies. Pētījumi rāda, ja esi uzsācis darboties, pastāv lielāka iespēja, ka paveiksi to līdz galam. Tas ir Zeigarnika efekta dēļ. Nepabeigtiem uzdevumiem ir lielāka iespēja palikt mūsu atmiņā, neļaujot smadzenēm efektīvi darboties.
4. “Power Hour”
Tā ir vēl viena tehnika, kura ļauju fokusēties un atbrīvoties no ārējiem traucēkļiem. Sadali stundu intervālos, piemēram, 25 minūtes darbs, 5 minūtes atpūta, 25 minūtes darbs, 5 minūtes atpūta. Tas palīdzēs optimitizēt smadzeņu darbību, jo tās efektivitāte mainās pa cikliem. Tāpēc, ja pielāgosies tam ciklam, spēsi sasniegt vairāk isākā laika periodā.
5. Pieņemšana
Atzīsties sev un pieņem prokrastināciju kā pagātnes faktu. Katrs no mums kādreiz ir to darījis, un nekas, izdzīvojam. Jo vairāk spēsi izjust empātiju pret sevi, jo mazāku spriedzi jutīsi pret darbu. Pastāv lielāka iespēja, ka spēsi pārvarēt to. Pētījumi rāda, ka ar piedošanu sev ir iespējams paveikt daudz vairāk
6. Antiprokrastinācijas dziesmu saraksts
Mēs iesakam izveidot dziesmu sarakstu ar dziesmām, kuras tevi piepildina ar enerģiju un vēlmi rīkoties. Mēs paši darba dienās no rītiem izmantojam šo triku, lai noskaņotos darbam un uzlādēties. Šī praksē parbaudīta metode, noteikti uzmudrinās!
7. Start with why….jeb sāc ar kāpēc
Ir svarīgi saprast, kāpēc Tu atliec uzdevumu. Vai tu baidies? Varbūt jūties pārņemts un nezni, ar ko sākt? Aizpildi teikumu: “Es izvairos no šī uzdevuma, jo …” vai “Es izvairos no šī uzdevuma, jo baidos, ka… ”.
Vai bailes ir pamatotas? Esi patiess pret sevi un nebaidies izprast, kā tu juties. Apskatot un izvērtējot patiesās atbildes, varēsi sasniegt reālus rezultātus.
8. Atbrīvojies!
TEV NEVAJAG BEZGALĪGU UZDEVUMU SARAKSTU! Priotizē, izsvītro to, kas šobrīd nav aktuāls! Tu nevarēsi prokrastinēt, ja tas uzdevums vairs nav… Atļauj sev to izdarīt un nekad neatgriezties pie tā.
9. Saderam?
Lai spētu kaut ko sasniegt, ikdienai jāpievieno sacensības elementi vai jāatrod kāds, kurš Tevi turēs pie vārda. Apzināti izmantojot ārējo apstākļu ietekmi uz darba termiņiem, tas palidzēs ar darba veikšanu un efektivitāti. Šeit Tu, visticamāk, sacenstīsies tikai un vienīgi ar sevi, taču tas nebūs tik pamanāms. Ja zini, ka ir nepiecišama šāda rīcība, nekautrējies saukt pēc palīdzības un rīkoties!
10. Apbalvo sevi par padarīto
Ja esi to paveicis, noteikti apbalvo sevi! Mūsu smadzenes noteitki to novertēs (pētījums šeit), sasaistot darba veikšanu un apbalvojumu, tādējādi veidojot jaunu ieradumu. Ieradumi vairs neprasa tik daudz enerģijas darba uzsākšanai, tāpēc nākotnē būs daudz vienkaršāk ķerties pie darba.
Cilvēka vajadzība pēc palīdzības un atbalsta nav nosodama. Dažiem ir vajadzīgs papildu laiks, resursi un apkartējo sapratne, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Jo vairāk mēs to pieņemam un atbalstam, jo vairāk cilvēki spēs justies brīvi un atbrīvoties no prokrastinācijas cikla. Uztīcība sev un procesam, kā saka 🙂
Mums ir svarīgi, lai Tev izdodas
Mēs ticam, ka arī kopienai ir svarīga loma katra cilvēka spējā būt proaktīvam. Business Academy piekopj daudz dažādas metodes un prakses, lai veicinātu katra pašizaugsmi un emocionālu inteliģenci. Tie aspekti ir patiesi spēles noteicēji – cik labi cilvēki spēj balansēt savu profesionālo un personīgo dzīvi. Ja vēlies iepazīt mūsu tuvāk, izprast kā mēs domājam un dzīvojam, pievienojies mums Atvērto durvju dienā 11. maijā un piesakies vasaras karstākajam pasākumam Bootcamp 2021.
Mēs taču tiekamies, vai ne?
Un atcēries – Nav svarīgi ko tu zini, ir svarīgi kā tu domā!
